Izmaiņas nodokļu un finanšu jomā, sākot ar 2025. gadu | Finanšu ministrija
Pāriet uz lapas saturu
Izvēlne
Izvēlne
Atpakaļ
Atpakaļ
Par mums
Vadība
Finanšu ministrs
Parlamentārais sekretārs
Valsts sekretāre
Struktūra
Darbības jomas
Padotības iestādes
Kapitālsabiedrības
Vadības dokumenti un pārskati
Publiskais pārskats
FM nolikums
FM reglaments
FM darbības stratēģija
VRP FM sadaļa
FM darba plāns
Trauksmes celšana
Ētika
Budžets
Atalgojums
FM budžets iepriekšējos gados
Informācija Saeimas komisijām
Izdevumi par ārvalstu komandējumiem
Valsts budžeta programmu, apakšprogrammu un pasākumu tāmes
Īpašumi
Iepirkumi
Vakances
Karjera
Kāpēc ir vērts strādāt Finanšu ministrijā
Projekti
FM Atveseļošanas fonda reformu pasākumi un investīciju projekti
Vēsture un ēka
Finanšu ministrijai 100
Viegli lasīt
FM logo
Nozares politika
Valsts budžets
Valsts budžets 2027.gadam
Valsts budžets 2026.gadam
Valsts budžets 2025.gadam
Apstiprinātie budžeti 2017.– 2024.gads
Budžets2024
Budžets2023
Budžets2022
Budžets2021
Budžets2020
Budžets2019
Budžets2018
Budžets2017
Interaktīvie budžeta rīki
Atvērtie dati
Interaktīvais budžets
Valsts budžeta strukturētie paskaidrojumi
Valsts budžeta metodoloģija
Normatīvais regulējums un veidlapas
Metodiskie skaidrojumi un shēmas
Vadlīnijas
Valūtas maiņas kursu prognozes
Izdevumu pārskatīšana
Nozaru ministriju statistika
Fiskālā politika
Fiskāli strukturālais plāns
Vidēja termiņa budžeta ietvars
Fiskālās disciplīnas likums
Fiskālās disciplīnas padome
Stabilitātes un izaugsmes pakts
Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts
Vispārējās valdības budžets
Fiskālie dati
Sektoru klasifikācija
Analītiskie raksti
Konference “Valsts parāda attīstība: optimālo līmeni meklējot”
Budžeta izpilde un prognozes
Pašvaldību finanšu uzraudzība
Pašvaldību finanšu rādītāju analīze
Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome
2026.gadā izsniegtās atļaujas
2025.gadā izsniegtās atļaujas
2024.gadā izsniegtās atļaujas
, Ārējā saite
2023.gadā izsniegtās atļaujas
2022.gadā izsniegtās atļaujas
2021.gadā izsniegtās atļaujas
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padome
Protokoli
Pašvaldības finanšu stabilizācijas process
Pašvaldību finanšu izlīdzināšana
2026.gadam
2025. gadam
2024. gadam
Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokoli
Latvijas pašvaldību budžeta rādītāju salīdzinājums ar Eiropas valstīm
Nodokļu un nodevu politika
Latvijas nodokļu un nodevu sistēma
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
Solidaritātes nodoklis
Uzņēmumu ienākuma nodoklis
Mikrouzņēmumu nodoklis
Nekustamā īpašuma nodoklis
Pievienotās vērtības nodoklis
Akcīzes nodoklis
Dabas resursu nodoklis
Izložu un azartspēļu nodoklis
Muitas nodoklis
, Ārējā saite
Transportlīdzekļa ekspuatācijas nodoklis
Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis
Valsts nodevu uzskaitījums
Elektroenerģijas nodoklis
Nodokļu konvencijas
Nodokļu atvieglojumi
Noderīga informācija
Informatīvie ziņojumi un pētījumi
Nodokļu regulējums brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās
Vienotais nodokļu konts
Izmaiņas nodokļu jomā
Izmaiņas nodokļu un finanšu jomā, sākot ar 2026. gadu
Izmaiņas nodokļu un finanšu jomā, sākot ar 2025. gadu
Izmaiņas nodokļu jomā, sākot ar 2024.gadu
Izmaiņas nodokļu jomā, sākot ar 2023.gadu
Izmaiņas nodokļu jomā, sākot ar 2022.gadu
Izmaiņas nodokļu jomā, sākot ar 2021. gadu
Izmaiņas nodokļu jomā, sākot ar 2020. gadu
Izmaiņas nodokļu jomā, sākot ar 2019. gadu
Nodokļu ieņēmumu sadalījums pa budžetiem
Zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas
Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām
Zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju aktuālais saraksts
Muitas politika
Muitas nodokļa objekts
Muitas nodokļa likmes
Muitas nodokļa atbrīvojumi
Normatīvie akti
ES muitas reforma
Muitas nodokļu atcelšana un kvotu piemērošana
Konsultatīvā padome muitas politikas jomā
Noderīga informācija
Ēnu ekonomikas mazināšana
Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns
Ēnu ekonomikas jēdziens un būtība
Pētījumi un metodes ēnu ekonomikas novērtējumam
Valsts pētījumu programma ēnu ekonomikas mazināšanai
Azartspēļu un izložu organizēšanas politika
Dārgmetālu un dārgakmeņu izstrādājumu izmantošanas joma
Sabiedriskā labuma organizāciju politika
Grāmatvedības politika
Eiropas vienotais piekļuves punkts (ESAP)
Normatīvie akti
Grāmatvedība ES
Starptautiskie grāmatvedības (finanšu pārskatu) standarti ES
Grāmatvedības organizācijas dokumentu rokasgrāmata mikrosabiedrībām un mazām sabiedrībām
Ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošana
Strukturēts elektroniskais rēķins
Noderīgas saites
Grāmatvedības forums
Korporatīvās ilgtspēja​s ziņošana
Aktualitātes ilgtspējas ziņošanas jomā ES
Ceļvedis uzņēmumiem Ilgtspējā (ESG)
Revīzijas un Ilgtspējas ziņu apliecinājuma politika un uzraudzība
Normatīvie akti
Vadlīnijas un metodiskie materiāli
Revīzijas konsultatīvā padome
Padomes sastāvs
Padomes nolikums
Padomes sēžu protokoli
Revīzijas un apliecinājuma uzdevuma uzraudzība
Zvērinātie revidenti un LZRA
Kvalitātes kontrole
Finanšu ministrijas piemērotās administratīvās sankcijas
Palīdzi atklāt pārkāpumu!
Ziņošana par krāpšanu un korupciju
Noderīgas saites
ESEF pārskatu revīzija
Īstenotais projekts Tehniskā palīdzība finanšu pārskatu sagatavošanā (2009-2017)
Apmācības un semināri
Mācību materiāli
Tulkojumi
Vienkārši par sarežģīto
FM un LZRA Memorands
Revīzijas diena
Tautsaimniecības analīze
Starptautiskā sadarbība
Pasaules Banka
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka
Ziemeļu Investīciju banka
Eiropas Padomes Attīstības banka
Eiropas Investīciju banka
Starptautiskais Valūtas fonds
Eiropas stabilitātes mehānisms
Pārvaldes struktūra
ESM sniegtās atbalsta formas
Latvijas kapitāla apmērs
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
Eiropas Nodokļu administrācijas organizācija
Pasaules Muitas organizācija
Starptautiskā nevalstiskā organizācija “Eiropas azartspēļu uzraudzības iestāžu forums”
Finanšu tirgus politika
Finanšu sektora attīstības plāns
Ziņojums par kreditēšanas attīstības tendencēm un kreditēšanu kavējošiem faktoriem Latvijā
Ilgtspējīgas finanses
Segto obligāciju regulējums
Par Baltijas segto obligāciju tiesiskā un regulatīvā ietvara ziņojumu
Normatīvie akti
Normatīvo aktu projekti
Informatīvais ziņojums par Latvijas kapitāla tirgus tālāku attīstību
Eiropas Savienības Tehniskā atbalsta instruments
Eiropas Savienības sankciju trauksmes cēlēja rīks
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana
Latvijas Nacionālais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanas ziņojums
OECD izvērtējums par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu Latvijā
Pasākumu plāns samērīgas pieejas nostiprināšanai, izpildot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasības
Institūciju sadarbības platformas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā
Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai
Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2024.–2026. gadam
Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam
Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim
Stratēģija samērīgu NILLTPFN prasību praktiskai piemērošanai godprātīgiem klientiem, lai novērstu pārmērīgu izvairīšanos no risku uzņemšanās
Komercdarbības atbalsta kontrole
Jaunumi komercdarbības atbalsta jomā
Vispārīga informācija
Komercdarbības atbalsta politikas pamatprincipi
Komercdarbības atbalsta procesuālie noteikumi
Komercdarbības atbalsta kontrole
Normatīvie akti
ES normatīvie akti
Latvijas Republikas normatīvie akti
Komercdarbības atbalsts un Covid19
Komercdarbības atbalsta pasākumi / programmas
Komercdarbības atbalsts ekonomikai pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu
Informācija par saimnieciskās darbības veicējiem, uz kuriem attiecas līdzekļu atgūšanas lēmums
Par lietotāju tiesībām eState aid WIKI sistēmā
Valsts atbalsta pārredzamība, pārskati un novērtēšana
Pārskati par VTNP
Valsts atbalsta novērtēšana
Valsts atbalsta pārredzamība
Ikgadējie pārskati
Skaidrojošie materiāli
Projekta “De minimis atbalsta uzskaites sistēmas izstrāde” ieviešana
De minimis atbalsta uzskaites sistēma
, Ārējā saite
ES un ES budžets
ES institūcijas
Eiropas Komisija
ES Padome
Eiropas Parlaments
Eiropadome
OLAF
Noderīga informācija
Dalība Eiropas Savienībā
Prezidējošā valsts
FM pārstāvība ES institūcijās
Aktuālie ES normatīvie akti
Brexit
Ekonomikas un monetārās savienības nākotne
ES finanšu interešu aizsardzība
Normatīvie akti
AFCOS padome
Ziņošana
Ziņo par pārkāpumiem!
Lisabonas līgums
ES publiskās konsultācijas
Twinning
Kontakti
Twinning Ziņas
Pieteikšanās uz projektu konkursiem
Twinning rokasgrāmata
TAIEX
ES un cits atbalsts
ES un cits atbalsts
Vadošā iestāde
ES fondu revīzijas iestāde
Iekšējā audita politika
Valsts pārvaldes iekšējā audita sistēmas attīstības plāns
Konferences
Konference “Attīstīta pārvaldība un iekšējais audits publiskajā sektorā: iespējas un izaicinājumi”
Konference “Viena pasaule, viena nākotne - Attīstīta pārvaldība un iekšējais audits publiskajā sektorā”
Konference “Attīstīta pārvaldība un iekšējais audits publiskajā sektorā”
Risku vadības ieviešanas rokasgrāmata
Profesionālo kompetenču ietvars publiskās pārvaldes iekšējiem auditoriem
Risku vadības vebinārs
Normatīvie akti
Pārskati
2024.gadā
2023.gadā
2022.gadā
2021.gadā
2020. gadā
, Ārējā saite
2019.gadā
, Ārējā saite
2018.gadā
2017.gadā
2016.gadā
Vadlīnijas
Noderīga informācija
Ikmēneša diskusijas un forumi
Bibliotēka
Iekšējā audita darbības novērtēšana
Iekšējā audita padome
Iekšējās kontroles sistēma
Metodiskie materiāli pašvaldību iekšējam auditam
Valsts nekustamo īpašumu pārvaldības politika
Normatīvie akti
Politikas plānošanas dokumenti
Publisko iepirkumu politika
Latvijas Republikas normatīvie akti
Pamata Eiropas Savienības normatīvie akti
Publisko iepirkumu sistēmas reforma
Darba grupa publiskā iepirkuma efektivitātes palielināšanai
Publiskā un privātā partnerība
Par PPP
PPP skaidrojums
PPP īstenošanas veidi
PPP politika
Informatīvie materiāli
Kompetentās institūcijas
PPP iesaistītās puses
PPP līgumi
Tiesību akti
Normatīvie akti
Makroekonomiskie pieņēmumi un prognozes
Biežāk uzdotie jautājumi
Noderīgas saites
Aktualitātes
Notikumu kalendārs
Jaunumi
Nozares ziņas
Foto un Video
Foto
, Ārējā saite
Video
, Ārējā saite
Infografikas
Infografikas 2026. gads
Infografikas 2025. gads
Infografikas 2024. gads
Infografikas 2023. gads
Infografiku arhīvs
Simtgades stipendija
Sabiedrības līdzdalība
Līdzdalības iespējas valsts pārvaldē
Lēmumu pieņemšana Latvijā
Darba grupas
Sadarbība ar pilsonisko sabiedrību
Ekspertu viedokļi
Birokrātijas mazināšana
Valsts budžets
Valsts budžets 2027.gadam
Valsts budžets 2026.gadam
Valsts budžets 2025.gadam
Apstiprinātie budžeti 2017. – 2024. gads
Interaktīvie budžeta rīki
Valsts budžeta metodoloģija
Izdevumu pārskatīšana
Nozaru ministriju statistika
Kontakti
Ministrijas kontakti
Darbinieku kontakti
Par mums
Finanšu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde finanšu nozarē. Ministrija veido valsts nodokļu politiku, izstrādā gadskārtējo valsts budžetu, vada Eiropas Savienības struktūrfondus, kā arī uzrauga valsts makroekonomisko attīstību.
Vadība
Informācija par finanšu ministru, parlamentāro sekretāru un valsts sekretāru.
Finanšu ministrs
Parlamentārais sekretārs
Valsts sekretāre
Struktūra
Finanšu ministrijas struktūra un kontakti.
Darbības jomas
Finanšu ministrijas pārziņā ir valsts un pašvaldību budžeta, finanšu politikas, grāmatvedības politikas, komercsabiedrību revīzijas politikas, iekšējā audita politikas, finanšu tirgus politikas, azartspēļu un izložu organizēšanas politikas, valsts un patērētāju interešu aizsardzības politikas dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu izmantošanas jomā,…
Padotības iestādes
Informācija par ministrijas padotībā esošajām valsts iestādēm.
Kapitālsabiedrības
Informācija par valsts kapitālsabiedrībām, kurās ministrija ir kapitāldaļu turētāja.
Vadības dokumenti un pārskati
Reizi gadā Finanšu ministrija sagatavo publisko pārskatu par tās darbības rezultātiem gada ietvaros.
Publiskais pārskats
FM nolikums
FM reglaments
FM darbības stratēģija
VRP FM sadaļa
FM darba plāns
Trauksmes celšana
Saskaņā ar Trauksmes celšanas likumu, ikvienam ir tiesības celt trauksmi publiskajā un privātajā sektorā par darba vidē novērotu sabiedrības interešu apdraudējumu.
Ētika
Finanšu ministrijas Ētikas kodekss.
Budžets
Informācija par iestādes gada plānotajiem budžeta ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī par iestādes amatpersonu un darbinieku atalgojumu.
Atalgojums
FM budžets iepriekšējos gados
Informācija Saeimas komisijām
Izdevumi par ārvalstu komandējumiem
Valsts budžeta programmu, apakšprogrammu un pasākumu tāmes
Īpašumi
Informācija par iestādei piederošajiem un nomātajiem nekustamajiem īpašumiem tās funkciju nodrošināšanai.
Iepirkumi
Informācija par iepirkumiem, to dokumentācija, kā arī iepirkuma līgumi.
Vakances
Priecājamies par Jūsu interesi pievienoties iestādes komandai! Šeit atrodama informācija par brīvajām darba vietām un amatu konkursiem iestādē.
Karjera
Kāpēc ir vērts strādāt Finanšu ministrijā
Projekti
Informācija par Finanšu ministrijas aktuālajiem projektiem.
FM Atveseļošanas fonda reformu pasākumi un investīciju projekti
Vēsture un ēka
Informācija par Finanšu ministrijas vēsturi, tās ministriem un ēku.
Finanšu ministrijai 100
Viegli lasīt
Informācijas kopsavilkums par Finanšu ministriju.
FM logo
Finanšu ministrijas logo.
Nozares politika
Informācija par Finanšu ministrijas nozaru politikām.
Valsts budžets
Informācija par gadskārtējā valsts budžeta likumprojektu, tā paskaidrojumi un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu, budžeta metodiku, kā arī valsts budžeta vizualizācija.
Valsts budžets 2027.gadam
, Ārējā saite
Valsts budžets 2026.gadam
Valsts budžets 2025.gadam
Apstiprinātie budžeti 2017.– 2024.gads
Budžets2024
Budžets2023
Budžets2022
Budžets2021
Budžets2020
Budžets2019
Budžets2018
Budžets2017
Interaktīvie budžeta rīki
Atvērtie dati
Interaktīvais budžets
Valsts budžeta strukturētie paskaidrojumi
Valsts budžeta metodoloģija
Normatīvais regulējums un veidlapas
Metodiskie skaidrojumi un shēmas
Vadlīnijas
Valūtas maiņas kursu prognozes
Izdevumu pārskatīšana
Nozaru ministriju statistika
Sadaļā apkopoti aktuālie nozares budžeta dati grafiku un tabulu veidā, t.sk. ietverot informāciju ar raksturojošākajiem rezultatīvajiem rādītājiem, prioritārajiem pasākumiem, starptautiskajiem salīdzinājumiem.
Fiskālā politika
Fiskāli strukturālais plāns
Vidēja termiņa budžeta ietvars
Fiskālās disciplīnas likums
Fiskālās disciplīnas padome
Stabilitātes un izaugsmes pakts
Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts
Vispārējās valdības budžets
Fiskālie dati
Sektoru klasifikācija
Analītiskie raksti
Konference “Valsts parāda attīstība: optimālo līmeni meklējot”
Budžeta izpilde un prognozes
Pašvaldību finanšu uzraudzība
Informācija par pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību, pašvaldību finanšu rādītāju analīzi, gadskārtējā valsts budžeta likumprojektu un tā paskaidrojumiem, kas saistīts ar pašvaldībām.
Pašvaldību finanšu rādītāju analīze
Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome
2026.gadā izsniegtās atļaujas
2025.gadā izsniegtās atļaujas
2024.gadā izsniegtās atļaujas
, Ārējā saite
2023.gadā izsniegtās atļaujas
2022.gadā izsniegtās atļaujas
2021.gadā izsniegtās atļaujas
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padome
Protokoli
Pašvaldības finanšu stabilizācijas process
Pašvaldību finanšu izlīdzināšana
2026.gadam
2025. gadam
2024. gadam
Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokoli
Latvijas pašvaldību budžeta rādītāju salīdzinājums ar Eiropas valstīm
Nodokļu un nodevu politika
Informācija par nodokļu un nodevu sistēmu Latvijā, starptautiskas administratīvās sadarbības politiku, valsts un patērētāju interešu aizsardzības politiku dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu izmantošanas jomā, azartspēļu un izložu organizēšanas jomā un sabiedriskā labuma organizāciju jomā.
Latvijas nodokļu un nodevu sistēma
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
Solidaritātes nodoklis
Uzņēmumu ienākuma nodoklis
Mikrouzņēmumu nodoklis
Nekustamā īpašuma nodoklis
Pievienotās vērtības nodoklis
Akcīzes nodoklis
Dabas resursu nodoklis
Izložu un azartspēļu nodoklis
Muitas nodoklis
, Ārējā saite
Transportlīdzekļa ekspuatācijas nodoklis
Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis
Valsts nodevu uzskaitījums
Elektroenerģijas nodoklis
Nodokļu konvencijas
Nodokļu atvieglojumi
Noderīga informācija
Informatīvie ziņojumi un pētījumi
Nodokļu regulējums brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās
Vienotais nodokļu konts
Izmaiņas nodokļu jomā
Izmaiņas nodokļu un finanšu jomā, sākot ar 2026. gadu
Izmaiņas nodokļu un finanšu jomā, sākot ar 2025. gadu
Izmaiņas nodokļu jomā, sākot ar 2024.gadu
Izmaiņas nodokļu jomā, sākot ar 2023.gadu
Izmaiņas nodokļu jomā, sākot ar 2022.gadu
Izmaiņas nodokļu jomā, sākot ar 2021. gadu
Izmaiņas nodokļu jomā, sākot ar 2020. gadu
Izmaiņas nodokļu jomā, sākot ar 2019. gadu
Nodokļu ieņēmumu sadalījums pa budžetiem
Zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas
Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām
Zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju aktuālais saraksts
Muitas politika
Informācija par nodokļu politiku muitas jomā, ārējās tirdzniecības politikas pasākumu īstenošanu, drošības, vides un patērētāju aizsardzību, kā arī par kultūras un lauksaimniecības preču kontroles nodrošināšanu.
Muitas nodokļa objekts
Muitas nodokļa likmes
Muitas nodokļa atbrīvojumi
Normatīvie akti
ES muitas reforma
Muitas nodokļu atcelšana un kvotu piemērošana
Konsultatīvā padome muitas politikas jomā
Noderīga informācija
Ēnu ekonomikas mazināšana
Informācija par ēnu ekonomiku un plānotajiem pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanā.
Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns
Ēnu ekonomikas jēdziens un būtība
Pētījumi un metodes ēnu ekonomikas novērtējumam
Valsts pētījumu programma ēnu ekonomikas mazināšanai
Azartspēļu un izložu organizēšanas politika
Informācija par izložu un azartspēļu politiku un preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas politiku.
Dārgmetālu un dārgakmeņu izstrādājumu izmantošanas joma
Informācija par valsts un patērētāju interešu aizsardzības politiku dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu izmantošanas jomā. Normatīvie akti.
Sabiedriskā labuma organizāciju politika
Informācija par sabiedriskā labuma organizāciju jomas politiku, tās mērķiem un darbības pamatprincipiem.
Grāmatvedības politika
Informācija par valsts politiku grāmatvedības jomā, kas ietver konkrētus principus, nostādnes, metodes, noteikumus un prakses, ko uzņēmums lieto, sagatavojot finanšu pārskatu.
Eiropas vienotais piekļuves punkts (ESAP)
Normatīvie akti
Grāmatvedība ES
Starptautiskie grāmatvedības (finanšu pārskatu) standarti ES
Grāmatvedības organizācijas dokumentu rokasgrāmata mikrosabiedrībām un mazām sabiedrībām
Ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošana
Strukturēts elektroniskais rēķins
Noderīgas saites
Grāmatvedības forums
Korporatīvās ilgtspēja​s ziņošana
Informācija par valsts politiku ilgtspējas jomā, kas saistīta ar Korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvas (Direktīva 2022/2464) prasībām.
Aktualitātes ilgtspējas ziņošanas jomā ES
Ceļvedis uzņēmumiem Ilgtspējā (ESG)
Revīzijas un Ilgtspējas ziņu apliecinājuma politika un uzraudzība
Informācija par valsts politiku komercsabiedrību revīzijas un Ilgtspējas ziņu apliecinājuma jomā, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valstisko uzraudzību.
Normatīvie akti
Vadlīnijas un metodiskie materiāli
Revīzijas konsultatīvā padome
Padomes sastāvs
Padomes nolikums
Padomes sēžu protokoli
Revīzijas un apliecinājuma uzdevuma uzraudzība
Zvērinātie revidenti un LZRA
Kvalitātes kontrole
Finanšu ministrijas piemērotās administratīvās sankcijas
Palīdzi atklāt pārkāpumu!
Ziņošana par krāpšanu un korupciju
Noderīgas saites
ESEF pārskatu revīzija
Īstenotais projekts Tehniskā palīdzība finanšu pārskatu sagatavošanā (2009-2017)
Apmācības un semināri
Mācību materiāli
Tulkojumi
Vienkārši par sarežģīto
FM un LZRA Memorands
Revīzijas diena
Tautsaimniecības analīze
Informācija par valsts makroekonomisko rādītāju prognozēm un makroekonomiskās attīstības scenārijiem, kas tiek izmantoti valsts budžeta sagatavošanā.
Starptautiskā sadarbība
Informācija par sadarbību ar starptautiskajām finanšu institūcijām un starptautisko finanšu palīdzību.
Pasaules Banka
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka
Ziemeļu Investīciju banka
Eiropas Padomes Attīstības banka
Eiropas Investīciju banka
Starptautiskais Valūtas fonds
Eiropas stabilitātes mehānisms
Pārvaldes struktūra
ESM sniegtās atbalsta formas
Latvijas kapitāla apmērs
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
Eiropas Nodokļu administrācijas organizācija
Pasaules Muitas organizācija
Starptautiskā nevalstiskā organizācija “Eiropas azartspēļu uzraudzības iestāžu forums”
Finanšu tirgus politika
Informācija par finanšu tirgus politiku un virzības vadību, lai veicinātu stabilu finanšu sektoru, kas atbalsta ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, kā arī informācija par Eiropas Savienības politiskajām iniciatīvām finanšu tirgus politikas jomā sadarbībā.
Finanšu sektora attīstības plāns
Ziņojums par kreditēšanas attīstības tendencēm un kreditēšanu kavējošiem faktoriem Latvijā
Ilgtspējīgas finanses
Segto obligāciju regulējums
Par Baltijas segto obligāciju tiesiskā un regulatīvā ietvara ziņojumu
Normatīvie akti
Normatīvo aktu projekti
Informatīvais ziņojums par Latvijas kapitāla tirgus tālāku attīstību
Eiropas Savienības Tehniskā atbalsta instruments
Eiropas Savienības sankciju trauksmes cēlēja rīks
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana
Informācija par standartiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.
Latvijas Nacionālais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanas ziņojums
OECD izvērtējums par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu Latvijā
Pasākumu plāns samērīgas pieejas nostiprināšanai, izpildot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasības
Institūciju sadarbības platformas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā
Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai
Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2024.–2026. gadam
Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam
Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim
Stratēģija samērīgu NILLTPFN prasību praktiskai piemērošanai godprātīgiem klientiem, lai novērstu pārmērīgu izvairīšanos no risku uzņemšanās
Komercdarbības atbalsta kontrole
Informācija par komercdarbības atbalsta politikas pamatprincipiem un uzraudzību, komercdarbības atbalsta pasākumiem un De minimis atbalsta uzskaites sistēmu.
Jaunumi komercdarbības atbalsta jomā
Vispārīga informācija
Komercdarbības atbalsta politikas pamatprincipi
Komercdarbības atbalsta procesuālie noteikumi
Komercdarbības atbalsta kontrole
Normatīvie akti
ES normatīvie akti
Latvijas Republikas normatīvie akti
Komercdarbības atbalsts un Covid19
Komercdarbības atbalsta pasākumi / programmas
Komercdarbības atbalsts ekonomikai pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu
Informācija par saimnieciskās darbības veicējiem, uz kuriem attiecas līdzekļu atgūšanas lēmums
Par lietotāju tiesībām eState aid WIKI sistēmā
Valsts atbalsta pārredzamība, pārskati un novērtēšana
Pārskati par VTNP
Valsts atbalsta novērtēšana
Valsts atbalsta pārredzamība
Ikgadējie pārskati
Skaidrojošie materiāli
Projekta “De minimis atbalsta uzskaites sistēmas izstrāde” ieviešana
De minimis atbalsta uzskaites sistēma
, Ārējā saite
ES un ES budžets
Informācija par Eiropas Savienību (ES) un Latvijas dalību tajā, ES budžeta veidošanas pamatprincipiem un struktūru. Pieteikšanās ES finansētajiem Twinning projektiem.
ES institūcijas
Eiropas Komisija
ES Padome
Eiropas Parlaments
Eiropadome
OLAF
Noderīga informācija
Dalība Eiropas Savienībā
Prezidējošā valsts
FM pārstāvība ES institūcijās
Aktuālie ES normatīvie akti
Brexit
Ekonomikas un monetārās savienības nākotne
ES finanšu interešu aizsardzība
Normatīvie akti
AFCOS padome
Ziņošana
Ziņo par pārkāpumiem!
Lisabonas līgums
ES publiskās konsultācijas
Twinning
Kontakti
Twinning Ziņas
Pieteikšanās uz projektu konkursiem
Twinning rokasgrāmata
TAIEX
ES un cits atbalsts
Informācija par Eiropas Savienības struktūrfondu un Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu atbalstu, kā arī Revīzijas iestādes stratēģiju un īstenotajiem projektiem.
ES un cits atbalsts
, Ārējā saite
Vadošā iestāde
ES fondu revīzijas iestāde
Iekšējā audita politika
Informācija par iekšējā audita koordināciju un vienotu iekšējā audita ilgtermiņa attīstības plānošanu.
Valsts pārvaldes iekšējā audita sistēmas attīstības plāns
Konferences
Konference “Attīstīta pārvaldība un iekšējais audits publiskajā sektorā: iespējas un izaicinājumi”
Konference “Viena pasaule, viena nākotne - Attīstīta pārvaldība un iekšējais audits publiskajā sektorā”
Konference “Attīstīta pārvaldība un iekšējais audits publiskajā sektorā”
Risku vadības ieviešanas rokasgrāmata
Profesionālo kompetenču ietvars publiskās pārvaldes iekšējiem auditoriem
Risku vadības vebinārs
Normatīvie akti
Pārskati
2024.gadā
2023.gadā
2022.gadā
2021.gadā
2020. gadā
, Ārējā saite
2019.gadā
, Ārējā saite
2018.gadā
2017.gadā
2016.gadā
Vadlīnijas
Noderīga informācija
Ikmēneša diskusijas un forumi
Bibliotēka
Iekšējā audita darbības novērtēšana
Iekšējā audita padome
Iekšējās kontroles sistēma
Metodiskie materiāli pašvaldību iekšējam auditam
Valsts nekustamo īpašumu pārvaldības politika
Informācija par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas jomu un normatīvajiem aktiem šajā jomā.
Normatīvie akti
Politikas plānošanas dokumenti
Publisko iepirkumu politika
Informācija par valsts politikas veidošanu publisko iepirkumu jomā.
Latvijas Republikas normatīvie akti
Pamata Eiropas Savienības normatīvie akti
Publisko iepirkumu sistēmas reforma
Darba grupa publiskā iepirkuma efektivitātes palielināšanai
Publiskā un privātā partnerība
Informācija par publiskā un privātā sektora sadarbību, kompetentajām institūcijām un atbalsta instrumentiem.
Par PPP
PPP skaidrojums
PPP īstenošanas veidi
PPP politika
Informatīvie materiāli
Kompetentās institūcijas
PPP iesaistītās puses
PPP līgumi
Tiesību akti
Normatīvie akti
Makroekonomiskie pieņēmumi un prognozes
Biežāk uzdotie jautājumi
Noderīgas saites
Aktualitātes
Finanšu ministrijas, kā arī pārraudzībā esošo jomu aktualitātes.
Notikumu kalendārs
Informācija par aktuālajiem notikumiem Finanšu ministrijā.
Jaunumi
Aktuālākie jaunumi Finanšu ministrijas nozarē.
Nozares ziņas
Padotības iestāžu sagatavota aktuālā informācija saistošajās jomās.
Foto un Video
Foto un video galerija.
Foto
Finanšu ministrijas foto galerija.
, Ārējā saite
Video
Finanšu ministrijas video materiāli.
, Ārējā saite
Infografikas
Finanšu ministrijas veidotās infografikas.
Infografikas 2026. gads
Infografikas 2025. gads
Infografikas 2024. gads
Infografikas 2023. gads
Finanšu ministrijas sagatavotās infografikas 2023. gadā
Infografiku arhīvs
Finanšu ministrijas veidoto infografiku arhīvs.
Simtgades stipendija
Sabiedrības līdzdalība
Iespējas iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām iesaistīties politikas veidošanas procesā un regulējuma izveidē
Līdzdalības iespējas valsts pārvaldē
Lēmumu pieņemšana Latvijā
Darba grupas
Sadarbība ar pilsonisko sabiedrību
Ekspertu viedokļi
Finanšu ministrijas ekspertu viedokļraksti.
Birokrātijas mazināšana
Valsts budžets
Informācija par valsts budžetu
Valsts budžets 2027.gadam
, Ārējā saite
Valsts budžets 2026.gadam
Valsts budžets 2025.gadam
Apstiprinātie budžeti 2017. – 2024. gads
Interaktīvie budžeta rīki
Valsts budžeta vizualizācija
Valsts budžeta metodoloģija
Apkopojoša informācija par budžeta izstrādes procesu.
Izdevumu pārskatīšana
Nozaru ministriju statistika
Sadaļā apkopoti aktuālie nozares budžeta dati grafiku un tabulu veidā, t.sk. ietverot informāciju ar raksturojošākajiem rezultatīvajiem rādītājiem, prioritārajiem pasākumiem, starptautiskajiem salīdzinājumiem.
Kontakti
Iestādes kontakti.
Ministrijas kontakti
+371 67095689
Lietvedība
+371 67095405
Informatīvais tālrunis
E-pasts:
pasts
[at]
fm.gov.lv
Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija
E-adrese jeb oficiālā elektroniskā adrese ir personalizēta pastkastīte portālā
Latvija.gov.lv
drošai saziņai ar iestādi.
Lasīt vairāk
Darbinieku kontakti
Lasīt vairāk
Aizvērt
Meklēt
Language
English
Latviešu
Piekļūstamība
Piekļūstams saturs
Viegli lasīt
Fonta izmērs
100%
150%
200%
Kontrasts
Vizuālie rīki
Teksta lupa
Lapas maska
Citi uzstādījumi
Aizvērt iestatījumus
Meklēt vietnē
Atcelt
Aizvērt
Sākums
Nozares politika
Nodokļu un nodevu politika
Izmaiņas nodokļu jomā
Izmaiņas nodokļu un finanšu jomā, sākot ar 2025. gadu
Izmaiņas nodokļu un finanšu jomā, sākot ar 2025. gadu
Atskaņot tekstu
Aizvērt
Valsts budžets
Fiskālā politika
Pašvaldību finanšu uzraudzība
Nodokļu un nodevu politika
Muitas politika
Ēnu ekonomikas mazināšana
Azartspēļu un izložu organizēšanas politika
Dārgmetālu un dārgakmeņu izstrādājumu izmantošanas joma
Sabiedriskā labuma organizāciju politika
Grāmatvedības politika
Korporatīvās ilgtspēja​s ziņošana
Ceļvedis uzņēmumiem Ilgtspējā (ESG)
Revīzijas un Ilgtspējas ziņu apliecinājuma politika un uzraudzība
Tautsaimniecības analīze
Starptautiskā sadarbība
Finanšu tirgus politika
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana
Komercdarbības atbalsta kontrole
ES un ES budžets
ES un cits atbalsts
Iekšējā audita politika
Valsts nekustamo īpašumu pārvaldības politika
Publisko iepirkumu politika
Publiskā un privātā partnerība
Balss ātrums
Publicēts: 02.12.2024.
Tiešo nodokļu izmaiņas
Darbaspēka nodokļu izmaiņas
2023
2024
2025
Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) vispārējā likme, tai skaitā:
34,09%
34,09%
34,09%
darba devēja likme
23,59%
23,59%
23,59%
darba ņēmēja likme
10,5%
10,5%
10,5%
VSAOI maksimālais apmērs, eiro gadā
78 100
78 100
105 300
Solidaritātes nodokļa likme
25%
25%
25%
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes
ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā
20%
20%
25,5%
ienākumiem no 20 004 līdz 78 100 eiro gadā (līdz 105 300 eiro gadā no 2025. gada)
23%
23%
ienākumiem virs 78 100 eiro gadā (virs 105 300 eiro gadā no 2025. gada)
31%*
31%*
33%*
Ar IIN neapliekamais minimums (NM)
Maksimālais NM,
eiro mēnesī
500
500
-
ienākumi, līdz kuriem piemēro maksimālo NM, eiro mēnesī
500
500
ienākumi, virs kuriem nepiemēro NM, eiro mēnesī
1800
1800
Fiksēts NM
neatkarīgi no ienākumu apmēra,
eiro mēnesī
-
510
Atvieglojums par apgādībā esošu personu,
eiro mēnesī
250
250
250
Neapliekamais minimums pensionāriem,
eiro mēnesī
500
500
1000
Minimālā alga,
eiro mēnesī
620
700
740
*Likme tiek piemērota rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka ar 2025. gada 1. janvāri:
diferencētais neapliekamais minimums tiek aizstāts ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu, kas tiks piemērots visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra (neapliekamais minimums 2025. gadā - 510 eiro mēnesī, 2026. gadā - 550 eiro mēnesī, no 2027. gada - 570 eiro mēnesī);
palielināts neapliekamais minimums visa veida pensiju saņēmējiem līdz 12 000 eiro gadā (1 000 eiro mēnesī) un, lai nodrošinātu efektīvu tā piemērošanu, paredzēta iespēja strādājošiem visa veidu pensiju saņēmējiem pensionāra neapliekamo minimumu taksācijas gada laikā piemērot līdzīgās daļās pie pensiju izmaksātāja un citā ienākumu gūšanas vietā (algota darba vietā);
ieviestas divu pakāpju nodokļa progresīvās likmes – 25,5% apmērā ienākumiem, kas nepārsniedz 105 300 eiro gadā (saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru), un 33% apmērā ienākumiem, kas pārsniedz šo slieksni;
palielināta piemērojamā nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma un ienākumam no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, no 20% uz 25,5%;
ieviesta nodokļa papildu likme 3% apmērā, kas tiks piemērota ienākumiem virs 200 000 eiro gadā. Ar papildu likmi apliekamajā bāzē paredzēts ietvert ar nodokli apliekamos ienākumus, kā arī atsevišķus ienākumus no kapitāla, kas ir atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli (dividendes, dividendēm pielīdzināmu ienākumu, nosacītās dividendes, likvidācijas kvotu);
paplašināti nodokļa atvieglojumi maksājumiem, ko darba devējs veic atbilstoši noslēgtajiem koplīgumiem. Atvieglojums turpmāk tiks attiecināts arī uz darba devēja segtajiem darbinieka pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumiem. Atvieglojuma  apmērs tiks noteikts kopējā limita veidā uz visiem darbiniekiem (reizinot vidējo darbinieku skaitu ar 700 eiro
)
;
līdz 2027. gada 31. decembrim pagarināts laika periods, kura ietvaros autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet ienākuma izmaksātājs nodokli  ietur ienākuma gūšanas vietā;
palielināts ar nodokli neapliekamais apmērs darba devēja izmaksātajam bērna piedzimšanas pabalstam un bēru pabalstam līdz 500 eiro, bet darba devēja dāvanām - līdz 100 eiro taksācijas gadā;
no 2025. gada vienādots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojuma apmērs par konkursos un sacensībās saņemtajām mantiskajām un naudas balvām (prēmijām) un noteikt tām vienotu atbrīvojuma apmēra limitu 1 500 eiro
gadā.
līdz 2029. gadam pagarināts termiņš, kurā ar nodokli apliekamajā ienākumā neiekļauj saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, kā arī noteikts atbrīvojums šajā termiņā arī citiem pēc būtības un mērķa līdzvērtīgiem valsts institūciju veiktajiem atbalsta maksājumiem.
Mikrouzņēmumu nodoklis
Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz, sākot ar 2025. gada 1. janvāri, samazināt administratīvo slogu mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, vienkāršot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu un padarīt to draudzīgāku nodokļu maksātājiem, kuri saimniecisko darbību veic neregulāri.
No
2025. gada 1. janvāra
:
personai
būs tiesības atkārtoti reģistrēties
par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju arī taksācijas periodā (kurā tā pārtraukusi saimniecisko darbību un mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanu) un pēctaksācijas periodā, ja starplaikā nav veikta saimnieciskā darbība citā nodokļu režīmā;
par
vienu taksācijas gadu tiek pagarināts
laika periods, pēc kura mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs zaudē savu statusu, ja tam nav bijis apgrozījuma. Turpmāk mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs savu statusu zaudēs ar nākamo taksācijas periodu šādos gadījumos:
vispārējā gadījumā – ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam
nav apgrozījuma 2 taksācijas periodus pēc kārtas
;
ja mikrouzņēmums ir reģistrēts kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, sākot ar taksācijas perioda II ceturksni, un tam
nav apgrozījuma 3 taksācijas periodus pēc kārtas
(ieskaitot reģistrācijas gadu);
ja mikrouzņēmums – fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, – zaudēs mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, jo tam nav bijis apgrozījuma, Valsts ieņēmumu dienests to
izslēgs arī no Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistra
.
No
2026. gada 1. janvāra
:
Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa zaudēšanu un mikrouzņēmuma izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistra
pieņems automātiski piecu darba dienu laikā
pēc attiecīgā taksācijas perioda ceturtā ceturkšņa deklarācijas iesniegšanas termiņa;
ja fiziskā persona prognozē, ka tā saimniecisko darbību veiks neregulāri, tai
būs tiesības izvēlēties reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam un pieteikties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanai uz terminētu laikposmu
– vienu vai vairākiem ceturkšņiem taksācijas perioda ietvaros.
Izložu nodoklis un azartspēļu nodoklis un nodeva
Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” paredz, ka:
ar 2025. gada 1. janvāri tiek paaugstināta:
izložu nodokļa likme izlozēm (arī momentloterijām) no 10% apmēra uz 15% apmēru;
azartspēļu nodeva par azartspēļu organizēšanas licences pārreģistrāciju par katru kārtējo gadu no 37 000 eiro uz 45 000 eiro;
ar 2027. gada 1. janvāri azartspēļu nodokļa likme tiek paaugstināta:
azartspēļu automātiem (par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu) par kalendāro gadu no 6204 eiro uz 7440 eiro;
ruletei un kāršu un kauliņu spēlei (par katru galdu) par kalendāro gadu no 33 696 eiro uz 40 440 eiro;
veiksmes spēlei pa tālruni un totalizatoram un derībām no 15% apmēra uz 18% apmēru no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem;
bingo no 10% apmēra uz 12% apmēru no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem;
interaktīvajām azartspēlēm no 12% apmēra uz 15% apmēru no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem.
Solidaritātes iemaksas
Solidaritātes iemaksas likums, kas piemērojams, sākot ar 2025. gada 1. janvāri, paredz:
Latvijā reģistrētām kredītiestādēm, kā arī citu valstu kredītiestāžu filiālēm Latvijā veikt solidaritātes iemaksas;
Solidaritātes iemaksas bāze tiek noteikta kā solidaritātes iemaksas maksātāja kalendārā gada neto procentu ienākumu daļa, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada neto procentu ienākumus, kas aprēķināti par pieciem finanšu gadiem (2018.-2022. gads);
Solidaritātes iemaksu maksā, piemērojot 60% likmi solidaritātes iemaksas bāzei;
Maksāšanas periods ir kalendārais gads, paredzot, ka ir veicami solidaritātes iemaksas avansa ceturkšņa maksājumi;
Solidaritātes iemaksa ir jāveic par trijiem maksāšanas periodiem – par 2025., 2026. un 2027. gadu;
Likumā ir paredzēta iespēja piemērot solidaritātes iemaksas atlaidi (25%, 50%, 75% un 100% apmērā), ja solidaritātes iemaksas maksāšanas periodā kredītiestādes kreditēšanas apmērs tiek būtiski palielināts. Atlaides apmērs atkarīgs no kreditēšanas apmēra pieauguma pārskata gadā pret iepriekšējā gada apmēru.
Netiešo nodokļu izmaiņas
Pievienotās vērtības nodoklis (PVN)
Sākot ar 2025. gada 1. janvāri PVN samazinātā likme 12% apmērā augļiem, ogām un dārzeņiem ir noteikta kā pastāvīga norma.
Atvieglojumi maziem un vidējiem uzņēmumiem:
Ir paredzēts atvieglot un vienādot PVN piemērošanas noteikumus un prasības maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) atbilstoši Eiropas Savienības (ES) Direktīvas prasībām. Pievienotās vērtības nodokļa likumā tiek noteiktas tiesības MVU, kas veic ar PVN apliekamus darījumus arī citās ES dalībvalstīs, piemērot attiecīgās ES dalībvalsts PVN atbrīvojumu mazajiem uzņēmumiem, kā to ir noteikusi konkrētā ES dalībvalsts. Kā priekšnoteikums šādu tiesību īstenošanai ir MVU gada apgrozījums, kas nevar pārsniegt attiecīgās ES dalībvalsts atbrīvojuma slieksni un kopējo apgrozījumu ES,  kas ir noteikts 100 000 eiro apmērā. Šī kārtība ir attiecināma arī uz citu ES dalībvalstu PVN maksātājiem, kas veic ar PVN apliekamus darījumus iekšzemē.
Slieksnis reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, sākot ar 2025.gadu , tiks aprēķināts nevis par iepriekšējiem 12 mēnešiem kā līdz šim, bet gan par kalendāra gadu. Tiek precizēti arī darījumu veidi, kas veido PVN reģistrācijas slieksni. Papildus ar PVN apliekamajiem darījumiem PVN reģistrācijas sliekšņa vērtībā tiks iekļauti arī ar PVN neapliekamie darījumi ar nekustamajiem īpašumiem un finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi.  Pie tam, ja vienā kalendāra gadā ir sasniegts PVN reģistrācijas slieksnis, tad nākamajā gadā MVU ir jākļūst par reģistrētu PVN maksātāju un jāmaksā PVN. Tas ir attiecināms arī uz tiem MVU, kuriem atbilstoši likuma grozījumiem aprēķinātais PVN reģistrācijas slieksnis ir pārsniegts 2024. gadā.
Pievienotās vērtības nodokļa likumā tiek ieviests, tā saucamais, pārejas periods tiem PVN  maksātājiem, kam apgrozījums kalendārajā gadā pārsniedz PVN reģistrācijas slieksni, no kura jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā un jāsāk maksāt PVN. MVU varēs turpināt nemaksāt PVN līdz kalendārā gada beigām, ja to apgrozījums attiecīgajā gadā nepārsniedz PVN reģistrācijas slieksni 50 000 eiro par vairāk nekā 10%, tas ir, 5 000
eiro
. Tomēr, ja MVU kalendāra gada laikā pārsniedz 55 000 eiro tam ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā un maksāt PVN no minētās vērtības pārsniegšanas brīža.
Citi grozījumi pievienotās vērtības nodokļa normatīvajos aktos:
Atbilstoši ES Direktīvas regulējumam Pievienotās vērtības nodokļa likumā virtuālajiem kultūras, sporta un līdzīga veida pasākumiem ir precizēta pakalpojumu sniegšanas vieta, kas ir noteikta kā pakalpojuma  saņēmēja saimnieciskās darbības vai mītnes vieta, nevis pasākuma norises vieta.
Pievienotās vērtības nodokļa likumā atbilstoši ES direktīvai ir precizēts regulējums attiecībā uz īpašā PVN piemērošanas režīma darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām piemērošanu.
Ir noteikti jauni ar PVN neapliekamie medicīnas pakalpojumi:
ārstniecības procesā nozīmēta uztura rekomendācija;
personai aptiekās sniegtā farmaceitiskā aprūpe;
paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojums.
Sākot ar 2025.gadu Latvijā reģistrētās citu dalībvalstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, kā arī Latvijā reģistrētās trešo valstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības oficiālo vajadzību nodrošināšanai varēs iegādāties preces un saņemt pakalpojumus Latvijas teritorijā vienkāršotā procedūrā. Turpmāk, lai darījumiem ar diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām piemērotu PVN 0% likmi, būs nepieciešams Ārlietu ministrijas apstiprināts PVN un/vai akcīzes nodokļa atbrīvojuma sertifikāts vai diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības izsniegtais atbrīvojuma sertifikāts, kas izdots uz Ārlietu ministrijas lēmuma pamata.
Grozījumi, kas stāsies spēkā ar 1.jūliju:
2025.gada 1.jūlijā stājas spēkā regulējums, kas nosaka īpašo reģistrācijas kārtību PVN maksātājiem, kas nav sasnieguši PVN reģistrācijas slieksni 50 000 apmērā, bet saņem pakalpojumus no citu ES dalībvalstu vai trešo valstu PVN maksātājiem vai veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā. Šiem maziem uzņēmumiem PVN maksājams tikai par saņemtajiem pakalpojumiem no citu ES dalībvalstu vai trešo valstu PVN maksātājiem vai veikto preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, bet nebūs pienākuma maksāt PVN par saviem iekšzemē veiktajiem ar PVN apliekamajiem darījumiem līdz tie reģistrēsies Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā atbilstoši vispārīgai kārtībai.
Akcīzes nodoklis
Ar 2025. gadu ir paredzēts:
pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmes degvielai, kā arī degvielai, dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto par kurināmo, par CO
2
komponenti, proti 2025. gadā 10 eiro par 1 tonnu CO
2
un 2026. gadā 20 eiro par 1 tonnu CO
2
;
atcelt akcīzes nodokļa atbrīvojumu naftas produktiem, kurus izmanto elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijā, nosakot akcīzes nodokļa likmi kā naftas produktiem, kurus izmanto kā kurināmo;
šobrīd likumā “Par akcīzes nodokli” noteikto akcīzes nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem 21 eiro par 100 litriem sāk piemērot jau ar 2025. gadu;
straujāk (par 30%) paaugstināt akcīzes nodokļa likmes starpproduktiem 2025., 2026. un 2027. gadā;
paaugstināt akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, t.sk. alum, tabakas izstrādājumiem un pēc izmantošanas mērķa līdzīgiem produktiem no 2027. gada.
Akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, EUR
Preču nosaukums
01.03.2024.
01.01.2025.
01.01.2026.
01.01.2027.
Cigaretes:
minimālais akcīzes nodokļa līmenis par 1000
gab.
156,3
171,9
189,1
208
specifiskais (fiksētais) nodoklis par 1000
gab.
119,6
131,6
144,8
159,3
procentuālais nodoklis, %
15%
Preču nosaukums
01.03.2024.
01.01.2025.
01.01.2026.
01.01.2027.
Cigāri un cigarillas, par 1000
gab.
164,7
202,7
240
264
Smēķējamā tabaka, par 1000 g:
smalki sagriezta tabaka cigarešu uztīšanai
105,7
116,3
127,9
140,7
cita smēķējamā tabaka
105,7
116,3
127,9
140,7
Tabakas lapas, par 1000
g
105,7
116,3
127,9
140,7
Karsējamā tabaka, par 1000
g
251
276
304
334,4
Akcīzes nodokļa likmes elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam un tā sagatavošanas sastāvdaļām, kā arī tabakas aizstājējproduktiem, EUR
Preču nosaukums
01.03.2024.
01.01.2025.
01.01.2026.
01.01.2027.
Elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam un elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļas, par 1 mililitru šķidruma
0,24
0,29
0,35
0,39
Preču nosaukums
01.03.2024.
01.01.2025.
01.01.2026.
01.01.2027.
Tabakas aizstājējprodukti, par 1000 g
138
151,8
167
183,7
Ar 01.01.2025.:
Cigaretēm
(20
gab. paci
ņā
) +0,38 euro (minimālā nodokļu līmeņa pieaugums)
Cigāriem un cigarillām
(10
gab. paci
ņā
) +0,46 euro
Smēķējamai tabakai
(40
grami paci
ņā
) +0,51 euro
Karsējamai tabakai
(5,4
grami paci
ņā
) +0,16 euro
Elektroniskām smēķēšanas ierīcēm
(kura pildīta ar piem.2
mililitriem e-
šķ
idruma) +0,12 euro
Tabakas aizstājējproduktiem
(piem. viena nikotīnu spilventiņu iepakojuma, kura svars ir 14
grami) +0,23 euro
Akcīzes nodokļa likmes bezalkoholiskajiem dzērieniem un kafijai, EUR
Preču nosaukums
01.03.2024.
01.01.2025.
01.01.2026.
ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem
7,4
7,4
7,4
ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem un enerģijas dzērieniem
17,5
21
21
Kafijai, par 100 kg
142,29
142,29
142,29
Akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem, EUR
Preču nosaukums
01.01.2024.
01.01.2025.
01.01.2026.
Svinu nesaturošs benzīns, par 1000 litriem
509
532
555
Svinu saturošs benzīns, par 1000 litriem
594
617
640
Dīzeļdegviela (gāzeļļa), petroleja, gaišā degvieleļļa, par 1000 litriem
414
440,5
467
Benzīna un etilspirta maisījums, ja pievienotā spirta saturs gala produktā ir no 70 līdz 85 tilpumprocentiem no kopējā produkta daudzuma (E85), par 1000 litriem
360
360
360
Dīzeļdegvielas un rapšu sēklu eļļas vai no rapšu sēkļu eļļas iegūtas biodīzeļdegvielas
1
sajaukumam, par 1000 litriem
414
440,5
467
Biodīzeļdegviela, kas pilnībā iegūta no biomasas un parafinizēta dīzeļdegviela, kas iegūta no biomasas, kuru izmanto par degvielu, par 1000 litriem
330
330
330
Biodīzeļdegviela, kas pilnībā iegūta no biomasas un parafinizēta dīzeļdegviela, kas iegūta no biomasas, kuru izmanto par kurināmo, par 1000 litriem
21
21
21
Degvieleļļa (mazuts), par 1000 kg
15,65
67,5
109
Naftas gāzes, par 1000 kg
285
314
343
Naftas gāzes, kuru izmanto par kurināmo, par 1000 kg
0
44
88
Dīzeļdegviela, degvieleļļa un petroleja, kuru izmanto par kurināmo, par 1000 litriem
60
108,5
135
Dīzeļdegviela, degvieleļļa un petroleja, arī tad, ja pievienota biodīzeļdegviela, kas pilnībā iegūta no biomasas, vai parafinizēta dīzeļdegviela, kuru izmanto par kurināmo, par 1000 litriem
Dīzeļdegviela, degvieleļļa un petroleja, kuru izmanto elektroenerģijas ražošanai vai kombinētajās iekārtās, kas ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju, par 1000 litriem
atbr.
Dīzeļdegviela, degvieleļļa un petroleja, arī tad, ja pievienota biodīzeļdegviela, kas pilnībā iegūta no biomasas, vai parafinizēta dīzeļdegviela, kas iegūta no biomasas, kuru izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās
148
(no 01.03.)
236
324
Dīzeļdegviela (gāzeļļa) un dīzeļdegviela (gāzeļļa), kurai ir pievienota biodīzeļdegviela, kas pilnībā iegūta no biomasas, vai parafinizēta dīzeļdegviela, kas iegūta no biomasas, ja attiecīgie naftas produkti tiek iezīmēti (marķēti) un ja tos izmanto traktortehnikā un lauksaimniecības pašgājējmašīnās lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei, kā arī tādas meža vai purva zemes apstrādei, kur kultivē dzērvenes vai mellenes, un zemes zem zivju dīķiem apstrādei, par 1000 litriem
62,1
66,08
70,05
Akcīzes nodokļa likmes dabasgāzei, EUR
Preču nosaukums
01.01.2024.
01.01.2025.
01.01.2026.
01.01.2027.
Dabasgāze, ko izmanto par degvielu, par 1 MWh
1,91
3,63
13,45
13,45
Dabasgāze, ko izmanto par kurināmo visi citi patērētāji, ieskaitot mājsaimniecības, par 1 MWh
1,65
3,80
5,95
5,95
Dabasgāze, ko izmanto par kurināmo  galalietotāji, kas piedalās jau ETS, par 1 MWh
1,65
2,08
2,51
2,94
Dabasgāze, ko izmanto par kurināmo rūpniecībā, par 1 MWh
0,55
2,57
4,60
4,60
Dabasgāze, ko izmanto par kurināmo lauksaimniecībā, par 1 MWh
0,55
0,85
1,16
1,47
Akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem
,
EUR
Preču nosaukums
01.03.2024.
01.03.2025.
01.03.2026.
01.03.2027.
Vīns,
par 100 litriem
122
134
148
155
Vīns –  patstāvīgais vidējais vīna ražotājs, par 100 hektolitriem vīna vai mazā alkoholisko dzērienu darītava, par 150 hektolitriem vīna
61
67
74
77,5
Raudzētie dzērieni (līdz 6%),
par 100 litriem
70
77
85
89
Raudzētie dzērieni (virs 6%),
par 100 litriem
122
134
148
155
Raudzētie dzērieni - patstāvīgais vidējais raudzēto dzērienu ražotājs,
par 1500 hektolitriem raudzēto dzērienu vai mazā alkoholisko dzērienu
darītava, par 150 hektolitriem raudzēto dzērienu:
ja absolūtā spirta saturs (līdz 6%)
par 100 litriem
35
38,5
42,5
44,5
ja absolūtā spirta saturs (virs 6%)
par 100 litriem
61
67
74
77,5
Starpprodukti (līdz 15%),
par 100 litriem
122
159
192
202
Starpprodukti (virs 15% un līdz 22%),
par 100 litriem
203
264
325
343
Starpprodukti - patstāvīgais vidējais starpproduktu ražotājs,
par 80 hektolitriem starpproduktu vai mazā alkoholisko dzērienu
darītava, par 10 hektolitriem starpproduktu:
ja absolūtā spirta saturs (līdz 15%)
par 100 litriem
61
79,5
96
101
ja absolūtā spirta saturs (virs 15% un līdz 22%)
par 100 litriem
101,5
132
162,5
171,5
Spirts un pārējie alkoholiskie dzērieni,
par 100 litriem absolūta spirta
1862
1955
2053
2115
Pārējie alkoholiskie dzērieni – mazā alkoholisko dzērienu darītava
, par 100 litriem absolūta spirta
931
977,5
1026,5
1057,5
Alus (
par katru absolūtā spirta tilpumprocentu), par 100 litriem
1
9
9,8
10,8
11,3
Alus – patstāvīgais mazais alus ražotājs, par 10 tūkst. hektolitriem alus
(par katru absolūtā spirta tilpumprocentu), par 100 litriem
1
4,5
4,9
5,4
5,65
Minimālais nodokļa apmērs alum (arī patstāvīgā mazā alus ražotāja alum)
, par 100 litriem
16,7
18,1
20
22,5
1
Likme alum vai patstāvīgās mazās alus ražotāja alum, bet ne mazāka kā noteiktais minimālais nodokļa apmērs alum.
Ar 01.03.2025.:
Alum
(ar stiprumu 4,8% un fasējumā 0,5
litri) +0,02 euro
Vīnam
(fasējumā 0,75
litri) +0,11 euro
Degvīnam
(ar stiprumu 40% un fasējumā 0,7
litri) +0,32 euro
Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis (TEN)
Ar 2025. gada 1. janvāri stājas spēkā grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu likumā, kas paredz, ka:
transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes tiks paaugstinātas vidēji par 10% visiem transportlīdzekļiem, kā arī piekabēm un puspiekabēm, sākot no 2025. gada 1. janvāra.
Papildus ir noteikts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas termiņš – kalendārajam gadam sekojošā gada 31. janvāris. Bez tam Ceļu satiksmes drošības direkcija tiem transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksātājiem, kuri nebūs samaksājuši nodokli līdz kalendārajam gadam sekojošā kalendārā gada 10. janvārim, nosūtīs informatīvu paziņojumu par nodokļa maksāšanu, sākot no 2026. gada.
TEN par motociklu, triciklu un kvadriciklu, kurš pirmo reizi reģistrēts pēc 2005.gada 1.janvāra un par kuru transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā ir informācija par motora tilpumu, maksā atbilstoši tā motora tilpumam kubikcentimetros (cm
3
)
Motora tilpums (cm
3
)
Līdz 31.12.2024,
euro
No 01.01.2025,
euro
līdz 500
18
21
501 – 1 000
36
39
1 001 – 1 500
54
60
virs 1 500
72
81
Motocikls, kurš pirmo reizi reģistrēts līdz 31.12.2004.
36
39
TEN likmi par vieglo automobili vai kravas automobili ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem, kurš pirmo reizi reģistrēts pēc 31.12.2020. piemēro atkarībā no automobiļa radītā CO
2
izmešu daudzuma gramos (g) uz 1 kilometru (km) atbilstoši pasaulē saskaņotajai vieglo transportlīdzekļu testēšanas procedūrai
CO
2
izmešu daudzums uz vienu km, g
Līdz 31.12.2024,
euro
No 01.01.2025,
euro
līdz 50
0
0
51 – 95
9
12
96 – 115
36
39
116 – 130
66
72
131 – 155
90
99
156 – 175
114
126
176 – 200
132
147
201 – 225
168
186
226 – 250
204
225
251 – 275
258
285
276 – 300
318
351
301 – 350
426
471
351 – 400
582
642
Virs 400
756
834
TEN likmi par vieglo automobili, kurš pirmo reizi reģistrēts pēc 31.12.2008., vai kravas automobili ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem, kurš pirmo reizi reģistrēts pēc 31.12.2011. piemēro atkarībā no automobiļa radītā oglekļa dioksīda (CO
2
) izmešu daudzuma gramos (g) uz 1 kilometru (km) saskaņā ar Eiropas jaunā braukšanas cikla metodi:
CO
2
izmešu daudzums uz vienu km, g
Līdz 31.12.2024,
euro
No 01.01.2025,
euro
Līdz 50
0
0
51 – 95
12
15
96 – 115
48
54
116 – 130
84
93
131 – 155
120
132
156 – 175
144
159
176 – 200
168
186
201 – 225
216
237
226 – 250
264
291
251 – 275
336
369
276 – 300
408
450
301 – 350
552
609
Virs 350
756
831
Papildus augstāk minētajai TEN likmei, no 01.01.2025. tiek noteikta likme 330 euro (līdz 31.12.2024. - 300 euro) apmērā tiem automobiļiem, kuriem motora tilpums ir lielāks par 3 500 cm
3
.
TEN likmi par vieglo automobili vai kravas automobili ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem, kurš pirmo reizi reģistrēts pēc 01.01.2005. piemēro, summējot nodokļa likmes atbilstoši automobiļa pilnai masai, motora tilpumam un motora maksimālajai jaudai
Pilna masa (kg)
Līdz 31.12.2024,
euro
No 01.01.2025,
euro
līdz 1 500
15
18
1 501 – 1 800
32
36
1 801 – 2 100
55
60
2 101 – 2 600
70
78
2 601 – 3 000
84
93
3 001 – 3 500
97
108
virs 3 500
110
120
Motora tilpums (cm
3
)
Līdz 31.12.2024,
euro
No 01.01.2025,
euro
līdz 1 500
9
12
1 501 – 2 000
23
27
2 001 – 2 500
37
42
2 501 – 3 000
55
60
3 001 – 3 500
91
102
3 501 – 4 000
160
177
4 001 – 5 000
228
252
virs 5 000
297
327
Motora maksimālā jauda (kW)
Līdz 31.12.2024,
euro
No 01.01.2025,
euro
līdz 55
9
12
56 – 92
23
27
93 – 129
37
42
130 – 166
55
60
167 – 203
91
102
204 – 240
160
177
241 – 300
228
252
virs 300
297
327
TEN likmi par vieglo automobili vai kravas automobili ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem, kurš pirmo reizi reģistrēts pirms 01.01.2005. piemēro atbilstoši tā pilnai masai
Pilna masa (kg)
Līdz 31.12.2024,
euro
No 01.01.2025,
euro
līdz 1 500
38
42
1 501 – 1 800
81
90
1 801 – 2 100
137
150
2 101 – 2 600
174
192
2 601 – 3 000
210
231
3 001 – 3 500
242
267
virs 3 500
274
303
Autobuss ar pilnu masu līdz 3 500 kg: piemēro likmi atbilstoši tā pilnai masai vai pilnai masai un dzinēja izmešu līmenim
Pilna masa (kg)
Līdz 31.12.2024,
euro
No 01.01.2025,
euro
līdz 1 500
18
21
1 501 – 1 800
36
39
1 801 – 2 100
66
72
2 101 – 2 600
78
87
2 601 – 3 500
102
114
TEN likmi par autobusu ar pilnu masu virs 3 500 kg piemēro atbilstoši tā dzinēja izmešu līmenim
Dzinēja izmešu līmenis
Pilna masa (kg)
Līdz 31.12.2024,
euro
No 01.01.2025,
euro
EURO 0, EURO I, EURO II
3 501 – 12 000
252
279
virs 12 000
300
330
EURO III, EURO IV
3 501 – 12 000
180
198
virs 12 000
210
231
EURO V
3 501 – 12 000
120
132
virs 12 000
156
171
EURO VI un mazāk piesārņojošs
3 501 – 12 000
96
105
virs 12 000
120
132
TEN likmi par kravas automobili ar pilnu masu no 3 501 kg līdz 12 000 kg piemēro atbilstoši tā dzinēja izmešu līmenim
Dzinēja izmešu līmenis
Līdz 31.12.2024,
euro
No 01.01.2025,
euro
EURO 0, EURO I, EURO II
432
477
EURO III, IV
300
330
EURO V
192
213
EURO VI un mazāk piesārņojošs
144
159
TEN likmi par kravas automobili ar pilnu masu virs 12 000 kg piemēro atbilstoši tā asu skaita un tā dzinēja izmešu līmenim
Dzinēja izmešu līmenis
Asu skaits
Līdz 31.12.2024,
euro
No 01.01.2025,
euro
EURO 0, EURO I, EURO II
ne vairāk kā 3 asis
420
462
ne mazāk kā 4 asis
540
594
EURO III, EURO IV
ne vairāk kā 3 asis
300
330
ne mazāk kā 4 asis
390
429
EURO V
ne vairāk kā 3 asis
192
213
ne mazāk kā 4 asis
264
291
EURO VI un mazāk piesārņojošs
ne vairāk kā 3 asis
156
171
ne mazāk kā 4 asis
192
213
TEN likmi par seglu vilcēju piemēro atbilstoši tā asu skaita un dzinēja izmešu līmeņa
Dzinēja izmešu līmenis
Asu skaits
Līdz 31.12.2024,
euro
No 01.01.2025,
euro
EURO 0, EURO I, EURO II
ne vairāk kā 2 asis
420
462
ne mazāk kā 3 asis
540
594
EURO III, EURO IV
ne vairāk kā 2 asis
300
330
ne mazāk kā 3 asis
390
429
EURO V
ne vairāk kā 2 asis
192
213
ne mazāk kā 3 asis
276
303
EURO VI un mazāk piesārņojošs
ne vairāk kā 2 asis
156
171
ne mazāk kā 3 asis
240
264
TEN likmi par divasu, trīsasu vai vairāk asu piekabi piemēro atbilstoši tās asu skaita, pilnas masas un šo piekabi velkošā kravas automobiļa pilnas masas, asu skaita un dzenošā tilta atsperojuma veida
Divasu piekabe, ja velkošā automobiļa dzenošajam tiltam ir pneimatiskais atsperojums
Piekabi velkošā kravas automobiļa asu skaits
Piekabi velkošā kravas automobiļa pilna masa, kg
Piekabi velkošā kravas automobiļa pilnas masas un piekabes pilnas masas summa, kg
Līdz 31.12.2024,
euro
No 01.01.2025,
euro
2
līdz 15 000
līdz 29 000
60
66
29 001—31 000
60
66
31 001—33 000
162
180
33 001—36 000
294
324
36 001—38 000
294
324
vairāk par 38 000
294
324
vairāk par 15 000
līdz 31 000
60
66
31 001—33 000
162
180
33 001—36 000
294
324
36 001—38 000
294
324
vairāk par 38 000
294
324
3 un vairāk
līdz 23 000
līdz 36 000
60
66
36 001—38 000
156
172
38 001—40 000
294
323
vairāk par 40 000
456
502
23 001–25 000
līdz 36 000
60
66
36 001—38 000
156
171
38 001—40 000
294
324
vairāk par 40 000
456
501
vairāk par 25 000
līdz 36 000
60
66
36 001—38 000
102
114
38 001—40 000
204
264
vairāk par 40 000
402
444
Divasu piekabe, ja velkošā automobiļa dzenošajam tiltam ir mehāniskais atsperojums
Piekabi velkošā kravas automobiļa asu skaits
Piekabi velkošā kravas automobiļa pilna masa, kg
Piekabi velkošā kravas automobiļa pilnas masas un piekabes pilnas masas summa, kg
Līdz 31.12.2024,
euro
No
01.01.2025,
euro
2
līdz 15 000
līdz 29 000
60
66
29 001—31 000
162
180
31 001—33 000
294
324
33 001—36 000
540
594
36 001—38 000
540
594
vairāk par 38 000
540
594
vairāk par 15 000
līdz 31 000
60
66
31 001—33 000
186
204
33 001—36 000
432
477
36 001—38 000
432
477
vairāk par 38 000
432
477
3 un vairāk
līdz 23 000
līdz 36 000
60
66
36 001—38 000
294
324
38 001—40 000
456
501
vairāk par 40 000
756
831
23 001–25 000
līdz 36 000
60
66
36 001—38 000
240
264
38 001—40 000
402
444
vairāk par 40 000
702
774
vairāk par 25 000
līdz 36 000
60
66
36 001—38 000
120
132
38 001—40 000
282
312
vairāk par 40 000
576
633
Trīsasu un vairāk asu piekabe, ja velkošā automobiļa dzenošajam tiltam ir pneimatiskais atsperojums
Piekabi velkošā kravas automobiļa asu skaits
Piekabi velkošā kravas automobiļa pilna masa, kg
Piekabi velkošā kravas automobiļa pilnas masas un piekabes pilnas masas summa, kg
Līdz 31.12.2024,
euro
No 01.01.2025,
euro
2
līdz 15 000
līdz 29 000
60
66
29 001—31 000
60
66
31 001—33 000
114
126
33 001—36 000
162
180
36 001—38 000
204
225
vairāk par 38 000
342
378
vairāk par 15 000
līdz 31 000
60
66
31 001—33 000
96
105
33 001—36 000
114
126
36 001—38 000
204
225
vairāk par 38 000
342
378
3 un vairāk
līdz 23 000
līdz 36 000
60
66
36 001—38 000
60
66
38 001—40 000
60
66
vairāk par 40 000
162
180
23 001–25 000
līdz 36 000
60
66
36 001—38 000
60
66
38 001—40 000
60
66
vairāk par 40 000
162
180
vairāk par 25 000
līdz 36 000
60
66
36 001—38 000
60
66
38 001—40 000
60
66
vairāk par 40 000
114
126
Trīsasu un vairāk asu piekabe, ja velkošā automobiļa dzenošajam tiltam ir mehāniskais atsperojums
Piekabi velkošā kravas automobiļa asu skaits
Piekabi velkošā kravas automobiļa pilna masa, kg
Piekabi velkošā kravas automobiļa pilnas masas un piekabes pilnas masas summa, kg
Līdz 31.12.2024,
euro
No 01.01.2025,
euro
2
līdz 15 000
līdz 29 000
60
66
29 001—31 000
60
66
31 001—33 000
162
180
33 001—36 000
204
225
36 001—38 000
342
378
vairāk par 38 000
534
588
vairāk par 15 000
līdz 31 000
60
66
31 001—33 000
114
126
33 001—36 000
162
180
36 001—38 000
234
258
vairāk par 38 000
426
468
3 un vairāk
līdz 23 000
līdz 36 000
60
66
36 001—38 000
60
66
38 001—40 000
162
180
vairāk par 40 000
366
402
23 001–25 000
līdz 36 000
60
66
36 001—38 000
60
66
38 001—40 000
114
126
vairāk par 40 000
312
345
vairāk par 25 000
līdz 36 000
60
66
36 001—38 000
60
66
38 001—40 000
60
66
vairāk par 40 000
192
213
TEN likmi par vienass piekabi un vienass puspiekabi no 01.01.2025. piemēros 66 euro apmērā (līdz 31.12.2024. - 60 euro), ja tās pilna masa pārsniedz 3 500 kilogramus.
Divasu, trīsasu vai vairāk asu puspiekabe: piemēro likmi atbilstoši tās asu skaita, pilnas masas un šo puspiekabi velkošā seglu vilcēja pašmasas, asu skaita un dzenošā tilta atsperojuma veida
Divasu puspiekabe, ja velkošā automobiļa dzenošajam tiltam ir pneimatiskais atsperojums
Seglu vilcēja asu skaits
Seglu vilcēja pašmasas un puspiekabes pilnas masas summa, kg
Līdz 31.12.2024,
euro
No 01.01.2025,
euro
2
līdz 29 000
60
66
29 001—31 000
60
66
31 001—33 000
162
180
33 001—38 000
294
324
vairāk par 38 000
294
324
3 un vairāk
līdz 36 000
60
66
36 001—38 000
156
171
38 001—40 000
294
324
vairāk par 40 000
456
501
Divasu puspiekabe, ja velkošā automobiļa dzenošajam tiltam ir mehāniskais atsperojums
Seglu vilcēja asu skaits
Seglu vilcēja pašmasas un puspiekabes pilnas masas summa, kg
Līdz 31.12.2024,
euro
No 01.01.2025,
euro
2
līdz 29 000
60
66
29 001—31 000
78
87
31 001—33 000
162
180
33 001—38 000
456
501
vairāk par 38 000
540
594
3 un vairāk
līdz 36 000
60
66
36 001—38 000
204
225
38 001—40 000
372
411
vairāk par 40 000
666
732
Trīsasu un vairāk asu puspiekabe, ja velkošā automobiļa dzenošajam tiltam ir pneimatiskais atsperojums
Seglu vilcēja asu skaits
Seglu vilcēja pašmasas un puspiekabes pilnas masas summa, kg
Līdz 31.12.2024,
euro
No 01.01.2025,
euro
2
līdz 29 000
60
66
29 001—31 000
60
66
31 001—33 000
60
66
33 001—38 000
204
225
vairāk par 38 000
342
378
3 un vairāk
līdz 36 000
60
66
36 001—38 000
60
66
38 001—40 000
60
66
vairāk par 40 000
162
180
Trīsasu un vairāk asu puspiekabe, ja velkošā automobiļa dzenošajam tiltam ir mehāniskais atsperojums
Seglu vilcēja asu skaits
Seglu vilcēja pašmasas un puspiekabes pilnas masas summa, kg
Līdz 31.12.2024,
euro
No 01.01.2025,
euro
2
līdz 29 000
60
66
29 001—31 000
60
66
31 001—33 000
60
66
33 001—38 000
258
285
vairāk par 38 000
444
489
3 un vairāk
līdz 36 000
60
66
36 001—38 000
60
66
38 001—40 000
78
87
vairāk par 40 000
282
312
Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis
Ar 2025. gada 1. janvāri stājas spēkā grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu likumā, kas paredz, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes tiks paaugstinātas vidēji par 10%, sākot no 2027. gada 1. janvāra.
Nr. p.k.
Nodokļa objekts
Līdz 31.12.2026,
euro
mēnesī
No 01.01.2027,
euro
mēnesī
1.
Vieglie transportlīdzekļi, kuri pirmo reizi reģistrēti sākot ar 2009. gadu, ņemot vērā motora maksimālā jaudu kilovatos (kW):
līdz 110 kW
no 111kW līdz 130 kW
no 131 kW līdz 150 kW
no 151 kW līdz 200 kW
virs 200 kW
3
3
euro
0,3
0
euro
par katru kW
0,
35
euro
par katru kW
0,5
0
euro
par katru kW
0,7
0
euro
par katru kW
36
euro
0,35
euro
par katru kW
0,40
euro
par katru kW
0,55
euro
par katru kW
0,75
euro
par katru kW
2.
Vieglais transportlīdzeklis, kas kā mehānisko enerģiju izmanto transportlīdzeklī glabāto elektroenerģiju (elektroautomobiļi)
15
euro
17
euro
3.
Vieglais transportlīdzeklis, kas bez iekšdedzes motora kā mehānisko dzinējspēku izmanto arī elektroenerģiju, ko iegūst pieslēdzoties ārējam elektroenerģijas avotam (hibrīda automobiļi).
25
euro
30
euro
4.
Pārējie vieglie transportlīdzekļi
60
euro
66
euro
Izmaiņas finanšu jomā
Grāmatvedības un revīzijas joma
Lai nodrošinātu publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju un izprastu uzņēmuma darbības ietekmi uz tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vide, sociālā joma, cilvēktiesības un pārvaldības faktori, ir izstrādāti vairāki likumi:
Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums
un ar to saistītie
likumi, ar kuriem veikti grozījumi
Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā
,
Grāmatvedības likumā
,
Finanšu instrumentu tirgus likumā
,
Kredītiestāžu likumā
,
Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā
,
Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā
,
Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā
,
Privāto pensiju fondu likumā
,
Revīzijas pakalpojumu likumā
. Minētie likumi Saeimā pieņemti 2024. gada 26. septembrī.
Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums nosaka likuma subjekta (uzņēmuma) pienākumu sagatavot ilgtspējas ziņojumu un konsolidēto ilgtspējas ziņojumu (ja tāds ir sagatavojams) kā daļu no uzņēmuma gada pārskata, kas jāiekļauj šā uzņēmuma vadības ziņojumā. Ilgtspējas ziņojumu sagatavo saskaņā ar
ES ilgtspējas ziņošanas standartiem
.
Likuma prasības tiek ieviestas pakāpeniski un ar 2025. gada 1. janvāri pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu attieksies
uz visām lielajām sabiedrībām, uz
kurām
iepriekš
vēl neattiecās prasības par nefinanšu paziņojuma sagatavošanu. Savukārt tām sabiedrībām, kurām jau bija pienākums sagatavot nefinanšu paziņojumu, iesniedzot 2025. gadā gada pārskatu par 2024. gadu
,
ilgtspējas ziņojumam jābūt iekļautam vadības ziņojumā.
Lai mikrosabiedrību, mazo, vidējo un lielo
sabiedrību lielumu kritēriju robežvērtības (bilances kopsumma un neto apgrozījums)
koriģētu, ņemot vērā inflāciju periodā no spēkā esošo robežvērtību noteikšanas, Saeima 2024. gada 26. septembrī pieņēma likumu "Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā", ar kuru minētās robežvērtības ir palielinātas par 25%. Tāpat par 25% ir palielinātas mazo sabiedrību kritēriju robežvērtības, kuras sasniedzot mazo sabiedrību gada pārskati tiek pakļauti obligātai zvērināta revidenta revīzijai vai ierobežotai pārbaudei.
Koriģētās jaunās sabiedrību lieluma robežvērtības piemērojamas, sākot ar 2024. pārskata gadu
(pārskata gadu, kurš sākas 2024. gada 1. janvārī vai 2024. kalendāra gada laikā).
Ar 2025. gada 1. janvāri stājas spēkā
Saeimā
2024. gada 31. oktobrī pieņemt
ais
likums
"
Grozījumi Grāmatvedības likumā
"
(izsludināts 2024. gada 12. novembrī), kas nosaka strukturētu elektronisko rēķinu
(e-rēķinu)
pakāpenisku ieviešanu.
Uzņēmum
iem Grāmatvedības likuma izpratnē
ir
noteikts pienākums attaisnojuma dokumentu, kuru izsniedz samaksāšanai citam uzņēmumam – budžeta iestādei (t.i., budžeta iestādei
;
no valsts budžeta daļēji finansētai atvasinātai publiskai personai un budžeta nefinansētai iestādei Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē), noformēt kā strukturētu elektronisko rēķinu. Tād
ējādi
ar 2025. gada 1. janvāri starp uzņēmumiem un budžeta iestādēm
tiks uzsākta rēķinu aprite
, izmantojot strukturētus e-rēķinus. Prasība lietot strukturētu e-rēķinu darījumiem ar budžeta iestādēm attiecas arī uz fiziskām personām, kuras veic saimniecisko darbību.
Attiecībā uz darījumiem, kuri noslēgti līdz 2024. gada 31. decembrim un kuros uzņēmums izsniedz attaisnojuma dokumentu budžeta iestādei, ir noformējams strukturēts elektroniskais rēķins ne vēlāk kā ar 2026. gada 1. janvāri. Tād
ējādi
, ja darījums ar budžeta iestādi noslēgts līdz 2024. gada 31. decembrim, attiecībā uz šiem darījumiem pāreja uz strukturētu e-rēķinu izmantošanu no 2025. gada 1. janvāra nav obligāta, bet prasība lietot strukturētu rēķinu stājas spēkā no 2026. gada 1. janvāra
.
Ar grozījumiem Revīzijas pakalpojumu likumā, kas stājās spēkā ar 2024. gada 17. oktobrī, noteikts, ka, sākot ar 2025. gadu, lai sniegtu ilgtspējas ziņojumu apliecinājuma pakalpojumus, zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām:
jāsaņem Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas piešķirtās tiesības minēto pakalpojumu sniegšanai, un jābūt reģistrētām Zvērinātu revidentu reģistrā un Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrā.
jāievēro Starptautiskās revīzijas un apliecinājuma standartu padomes izdotais 3000. Starptautiskais apliecinājuma uzdevumu standarts (SAUS) "Apliecinājuma uzdevumi, kas nav vēsturiskās finanšu informācijas revīzija vai pārbaude". Šā standarta ievērošana minētā apliecinājuma pakalpojuma  uzdevuma veikšanai ir līdz dienai, kad stāsies spēkā Eiropas Komisijas pieņemtie ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma standarti, tātad līdz 2026.gada 1.decembrim. Ilgtspējas ziņojuma vienotā elektroniskā formāta un ilgtspējas ziņojumā satura atbilstības iXBRL iezīmētajai informācijai ar ESRS XBRL Taksonomijas Regulu pārbaudi varēs veikt, kad būs stājušās spēkā Eiropas Savienības vienotās ilgtspējas ziņojuma iezīmēšanas (marķēšanas) tehniskās prasības, kas noteiktas saskaņā ar Eiropas Komisijas deleģēto tiesību aktu, ar kuru groza regulu (ES) Nr. 2019/815.
Ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu sniedzēji tiek uzraudzīti (regulēti) (Revīzijas pakalpojumu likums nosaka izglītības prasības, kvalifikācijas eksāmenu noteikumi un kārtība, regulāras kvalifikācijas un profesionālās tālākizglītības prasību pārbaudes, iekšējās un ārējās kvalitātes kontroles pārbaudes).
Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā  noteic, ka uz visiem pretendentiem, kuri kārtos zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenus, sākot eksāmenu sesiju 2025. gadā, ir piemērojama Revīzijas pakalpojuma likuma prasības attiecībā uz obligātajām apmācībām kvalifikācijas eksāmenu priekšmetos.
Likums “Par nodokļiem un nodevām”
Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā būs informācija par nodokļu maksātāju veiktajām skaidras naudas iemaksām
Šobrīd kredītiestādes un citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji reizi gadā Valsts ieņēmumu dienestam sniedz informāciju par fizisko personu konta iepriekšējā gada apgrozījumu, ja tā summa ir 15000 eiro vai vairāk. Savukārt  izmaiņas regulējumā paredz, ka turpmāk šiem subjektiem būs jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam arī ziņas par fizisko personu kontos ieskaitītajām skaidas naudas summām, ja to apmērs iepriekšējā gadā ir 7000 eiro vai vairāk. Informāciju par 2024. gadu kredītiestādes un citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji Valsts ieņēmumu dienestam iesniegs līdz 2025. gada 1. maijam.
Tāpat izmaiņas regulējumā paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests Ministru kabineta noteiktajos gadījumos un kārtībā saņems sliekšņa deklarāciju no kredītiestādēm un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem par to klientu – gan juridiskas personas, gan fiziskas personas – veiktu skaidras naudas darījumu (darījuma summu, no kuras būs jāziņo, noteiks Ministru kabinets).
Nodokļu maksātāja pienākums ir nodrošināt klientam iespēju norēķināties arī bezskaidrā naudā
Ar 2025. gada 1. aprīli nodokļu maksātājiem būs pienākums nodrošināt, ka to klientiem ir iespēja nodokļu maksātāja juridiskajā adresē vai tā struktūrvienībā, vai tā tirdzniecības automātā (kura uzstādīšanas vietas adrese nesakrīt ar nodokļu maksātāja juridisko adresi vai struktūrvienības adresi) par pakalpojumiem un veiktajiem darījumiem mazumtirdzniecībā norēķināties arī bezskaidrā naudā.
Šāds pienākums iestāsies gadījumos, ja nodokļu maksātāja juridiskajā adresē vai tā struktūrvienībā, vai tā tirdzniecības automātā (kura uzstādīšanas vietas adrese nesakrīt ar nodokļu maksātāja juridisko adresi vai struktūrvienības adresi), iepriekšējā pārskata gada apgrozījums ir pārsniedzis 50 000 eiro.
Risinājumi, kā mazināt nodokļu nenomaksas risku pasažieru komercpārvadājumos ar taksometriem un vieglajiem automobiļiem
Ar 2025. gada 1. janvāri Valsts ieņēmumu dienestam būs tiesības apturēt nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, ja tiks konstatēts, ka pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru pārvadātājs vai arī tīmekļvietņu vai mobilo lietotņu pakalpojuma sniedzējs nenodrošina tiesību normās noteikto datu nosūtīšanu Valsts ieņēmumu dienestam tiešsaistes režīmā.
Savukārt administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros par atsevišķiem pārkāpumiem (tādiem kā izvairīšanās no nodokļu nomaksas, kases aparātu prasību neievērošana) Valsts ieņēmumu dienests varēs piemērot papildsodu – tiesību atņemšana izmantot pārkāpumā iesaistīto transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili, vai  tiesību atņemšana veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru un vieglo automobili. Minētos papildsodus varēs noteikt uz laiku līdz diviem gadiem.
Azartspēļu un izložu likums
Ar 2025. gada 1. janvāri paredzēta jaunu valsts mēroga izložu projektu ieviešana: starptautisku skaitļu izloze ar
win for life
laimestu izmaksas principu un skaitļu izloze kopspēles veidā.
Win for life
laimestu izmaksas princips nozīmē, ka saskaņā ar izlozes noteikumiem lielais laimests tiek izmaksāts pakāpeniski, sadalot summu pa daļām ilgākā laika posmā. Kopspēles princips paredz, ka divi vai vairāki spēlētāji var kopīgi iegādāties vienas skaitļu izlozes biļešu variantu kopumu. Tas nozīmē, ka spēlētājs var piedalīties izlozē, samaksājot tikai daļu no kopējās summas par konkrēto variantu kopumu, un pretendēt uz laimestu proporcionāli savai iemaksai.
Maksājumu nozares attīstība
Ar 2024. gada 17. oktobri nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem – maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm – ir tiesības pievienoties centrālās bankas uzturētajai maksājumu sistēmai. Ar grozījumiem likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās” un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā ir pārņemtas regulas Nr. 2024/886 prasības.
Grozījumi veicina maksājumu nozares, jo īpaši tūlītēju kredīta pārvedumu, attīstību, nodrošina vienlīdzīgākus konkurences apstākļus maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas attiecīgi paplašina maksājumu pakalpojumu izvēli un var pozitīvi ietekmēt pakalpojumu cenas.
Izmaiņas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem
No 2024. gada 30. decembra Latvijas Banka uzsāks izsniegt darbības atļaujas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs ar Latvijas Bankas izsniegtu atļauju varēs sniegt savus pakalpojumus visās ES dalībvalstīs.
Latvijas Banka ir nozīmēta par šo tirgus dalībnieku uzraudzības un kontroles institūciju un tā piemēros atbilstošas sankcijas un administratīvos pasākumus par Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 31.05.2023. regulas par kriptoaktīvu tirgiem Nr. 2023/1114 (MICA regula) pārkāpumiem. Prasības ir iestrādātas Kriptoaktīvu pakalpojumu likumā, saskaņā ar kuru ir ieviestas MICA regulas prasības.
Bankomātu pieejamība Latvijā
Lai nodrošinātu to, ka, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, Latvijas iedzīvotājiem arī turpmāk ir nodrošināta skaidrās naudas pieejamība, un tiktu veicināta visu sabiedrības grupu finansiālā iekļautība un vienmērīga ekonomiskā attīstību visā Latvijas teritorijā, ar 2025. gada 1. janvāri stājas spēkā grozījumi Kredītiestāžu likumā.
Ar grozījumiem četrām Latvijā lielākajām kredītiestādēm, proti, AS "Swedbank", AS "SEB banka", AS "Citadele banka" un “Luminor Bank” AS Latvijas filiāle, būs jānodrošina vienmērīgi pieejama bankomātu infrastruktūra visā valsts teritorijā, kas tiks noteikta atbilstoši Latvijas Bankas 2024. gada 28. oktobra noteikumiem Nr.330 “Skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma pārvaldības noteikumi”.
Izmaiņas pašvaldībām
Pašvaldībām piešķirti finanšu resursi, kas pilnā apmērā kompensē nodokļu izmaiņu ietekmi uz pašvaldību budžetiem.
Mainīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem no 75% uz 78%, attiecīgi pašvaldību budžetiem – 78% un valsts budžetam – 22%.
Mainīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozēto ieņēmumu procentuālais sadalījums pa ceturkšņiem, to nosakot: I ceturksnī – 22%, II ceturksnī – 23%, III ceturksnī – 27%, IV ceturksnī – 28%.
Paredzēts, ka pašvaldībām tiek ieskaitīti tikai prognozētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi. Pašvaldības reizi nedēļā saņems ¼ no mēnesim prognozētiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem.
Paredzēts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes pārpilde tiek novirzīta pašvaldības uzņemto aizņēmumu saistību dzēšanai.
Piešķirts papildus finansējums 2,5 milj.
eiro
apmērā ES ārējās robežas piecām pašvaldībām.
Par 50 miljoniem eiro ir palielināts 2025. gada un vidējā termiņa pašvaldību aizņēmumu kopējais limits, kā arī paplašināti aizņemšanās mērķi.
Kā galvenā aizņēmumu prioritāte vidējā termiņā tiek saglabāta ES fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošana. Savukārt kā jauni aizņēmumu mērķis ir meliorācijas sistēmas un pilsētu lietus, ūdens kanalizācijas sistēmas investīciju projekti un patvertņu izveidošanai, tajā skaitā pašvaldības administratīvajā teritorijā esošu telpu pielāgošanai patvertņu vajadzībām.
Drukāt lapu
Dalīties
Dalīties ar šīs lapas saturu!
Izvēlies sociālo tīklu, kurā Tu vēlies dalīties ar šīs lapas saturu.
Facebook
X / Twitter
Linkedin
Threads
Vai šī informācija bija noderīga?
Sniegt atsauksmi
Kājene
Ātrās saites
Vakances
Iepirkumi
Projekti
Par mums
Noderīgi
Privātuma politika
Piekļūstamība
Lapas karte
Sīkdatņu izvēles maiņa
Kontakti
+371 67095689
Lietvedība
+371 67095405
Informatīvais tālrunis
E-pasts:
pasts
[at]
fm.gov.lv
Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija
E-adrese jeb oficiālā elektroniskā adrese ir personalizēta pastkastīte portālā
Latvija.gov.lv
drošai saziņai ar iestādi.
Visi kontakti
Sekojiet mums
© 2026 Finanšu ministrija, publicētā satura visas tiesības aizsargātas.
© 2020 Valsts kanceleja, Tīmekļvietņu vienotās platformas visas tiesības aizsargātas.